Kā stāsta valsts vēstures arhīvu direktors, naudas nebija pat lai notīrītu sniegu no jumta, kas draud sabojāt daļu no sendienu dokumentiem. Ar martu visticamāk nespēs samaksāt arī par elektrību, apkuri un apsardzi. Ja atslēgs siltumu dokumenti sāks pelēt, bet bez elektrības nevarēs nodrošināt krājumu drošību un arhīvs varētu beigt funkcionēt. Valsts arhīviem kopumā šogad nepieciešams 1 miljons 90 tūkstoši latu, lai samaksātu par elektrību, apkuri, ūdeni un signalizāciju. Taču valsts to uzturēšanai atvēlējusi vien nepilnus 8%, vai 78 tūkstošus. Pārejā summa, 870 tūkstoši latu, arhīviem jānopelna pašiem, izsniedzot dažādas maksas izziņas iedzīvotājiem. Visi arhīvi kopā, labākajā gadījumā, varētu nopelnīt ap 400 līdz 500 tūkstošiem, bet cilvēku interese ir maza. Tā vēstures arhīvs no nepieciešamajiem 13 tūkstošiem latu mēnesī janvārī nopelnījis 5,5 tūkstošus. Tāda arī situācija arhīvā, kur glabājas filmas, dažādi skaņu ieraksti un fotogrāfijas. Arī šajā arhīvā nevar atļauties noalgot jumta tīrītājus.